“Blog-gan ma aha meel war lagu kala qaato, mana aha goob 

dareen lagu cabbiro. Waa madal xogta lagu miisaamo, fikirka

 lagu hago, laguna kala saaro waxa muuqda iyo waxa qarsoon.

 Waxaan halkaan ku falanqaynnaa siyaasadda anagoo ka eegayna 

saameynteeda fog, dhaqaalaha anagoomiisaamayna kobociisa iyo

 halistiisa, sports-kana anagoo ka akhrinayna istiraatiijiyad, hoggaan

, iyo go’aanka. Tiknoolajiyadana waxaan u aragnaa qalab qaabeeya mustaqbalka

, ee aan ahayn madadaalo kaliya. Qoraallada halkan ku qoran kuma dhisna

 buuq, xamaasad, ama eex; waxay kudhisan yihiin xog, caqli, iyo aragti la hubiyey.

 Haddii aad raadinayso hadal miisaan leh, falanqayn qoto dheer, iyo fikir kaa caawinaya 

inaad si ka duwan u aragto dunida—halkeedi ayaad joogtaa.” 

“Umuuraha siyaasadaha” 

Siyaasadda maanta, gaar ahaan tan Soomaaliya iyo tan caalamka, ma ahan

mid ku dhisan hal go’aan ama hal qof, balse waa natiijo ka dhalata iney isdhexgalaan,

 awoodaha, iyo xaaladaha is beddelaya. Soomaaliya waxay ku jirtaa marxalad ay

 siyaasaddeedu u baahan tahay ka-fiirsasho ka badan hadal iyo caqli ka badan 

xamaasad. Dunida inteeda kale, siyaasadda waxaa lo hagi doona qaab istiraatiiji ah,

 awood dhaqaale, iyo saameyn teknooloji; halka dalalka jilicsan ay intabadan

 noqdaan goob lagu tijaabiyo qorshayaal aan iyaga laga soo dhex dhalin.

 Qaran kasta oo aan si qoto dheer u fahmin sida ay isu saameeyaan siyaasadda

 gudaha iyo tan caalamka, wuxuu halis u yahay inuu noqdo mid lagu maamulo

 halkii uu isagu maamuli lahaa. Siyaasaddu maanta waa miisaan; khalad yar

 wuxuu keeni karaa cawaaqib waqti dheer jira, halka go’aan sax ah uu dhisi 

karo jiho cusub oo qaran iyo mid caalami ah. Sidaas darteed, fahamka siyaasadda 

ma aha raaxo aqooneed, balse waa lama huraan lagu badbaadinayo jiritaanka, 

madaxbannaanida, iyo mustaqbalka ummadaha. 

“Umuraha dhaqaalaha” 

Dhaqaalaha maanta, gaar ahaan kan Soomaaliya, kuma socdo kheyraad la’aan 

ee wuxuu ku socdaa maamul iyo aragti la’aan. Dalalka guuleysta waxay

fahmeen in dhaqaaluhu uusan ahayn lacag kaliya, balse uu yahay nidaam 

isku xira wax-soo-saar, kalsooni, siyaasadeed, iyo qorshe fog.

 Soomaaliya waxay kujirtaa marxalad ay fursaduhu ka badan yihiin 

caqabadaha, balse fursadahaas ma dhalanayaan natiijo haddii aan la helin

 maamul hufan, istiraatiijiyad maalgashi, iyo ka faa’iidaysi sax ah oo kheyraadka jira.

 Dhanka caalamka, dhaqaaluhu wuxuu u shaqeeyaa sida shabakad isku xiran;

 hoos u dhac kuyimaada hal meel wuxuu saameyn ku yeeshaa meelo kale,

 halka go’aan dhaqaale oo dal weyn qaato uu beddelo jihada suuqyada dunida. 

Hay’adaha sida International Monetary Fund iyo World Bank waxay 

door muuqda ku leeyihiin dejinta iyo hagidda nidaamyada dhaqaale ee dalalka jilicsan, 

balse horumar waara ma yimaado ilaa uu ka soo dhex dhasho aragti qaran 

oo madax-bannaan. Dhaqaale aan ku dhisnayn wax-soo-saar iyo qorshe dheer

 waa mid ku tiirsan gargaar, halka dhaqaale ku dhisan aqoon, maalgashi, iyo 

kalsooni uu noqdo mid iskiis isu kobciya. Sidaas darteed,

 fahamka dhaqaalaha ma aha arrin khubaro u gaar ah, balse waa tiir lagu dhiso

 xasilloonida, madaxbannaanida, iyo mustaqbalka qarannimo. 

“Umuuraha sports ka”

Sports-ku ma aha madadaalo kaliya, balse waa muraayad ka tarjunta nidaam,

 hoggaan, iyo maskax bulsho. Marka laga eego Soomaaliya,

sports-ku wuxuuxanbaarsan yahay rajo ka weyn garoonka;

 waa meel laga dhisi karo aqoonsi qaran, midnimo bulsho,

 iyo jiil mustaqbal leh. Si kastaba ha ahaatee, horumar kiisu kuma xirna

 hibada ciyaartoyda oo keliya, balse wuxuu ku xiran yahay maamul hufan,

 qorshe fog, iyo faham ah in sports-ku yahay maalgashimaskaxeed iyo dhaqaale.

 Dunida caalamka, sports-ku wuxuu noqday warshad ay ku kulmaan lacag,

 saameyn siyaasadeed, iyo sumcad qaran, halkahay’ado sida 

FIFA ay dejinayaan nidaam saameyn ku leh dalalka waaweyn iyo kuwa

 soo koraya labadaba. Qaran aan sports-kiisa u arkin aalad istiraatiiji ah

 wuxuu luminayaa fursad uu ku dhisi lahaa jiil leh anshax, tartan,

 iyo kalsooni. Sidaas darteed, fahamka sports-ka waa fahamka tartan nololeed;

 waa halkalagu barto guul, guuldarro, sabar, iyo hoggaan—qiyam ka baxsan

 ciyaarta lafteeda, balse si qoto dheer u taabanaya mustaqbalka ummadaha

“Falanqeynta iyo kala sarida“

Falanqaynta xogtu ma aha ururinta tirooyin is dul saaran,

 balse waa hab caqliyeed lagu kala saaro waxa muhiimka ah iyo waxa buuqa ah.

 Dunida maanta, xogtu way badan tahay, balse fahamkeedu waa yar yahay; 

sidaas awgeed, awoodda dhabta ahi kuma jirto cidda xogta haysata,

ee waxay ku jirtaa ciddi garanaysa sida loo akhriyo, loo miisaamo,

 loona kala hormariyo. Marka xog la falanqaynayo, ma aha in la eego 

waxa muuqda oo keliya, balse waa in la fahmaa xiriirka ka dhexeeya xogaha,

 sababta ka dambeysa tirooyinka, iyo jihada ay tilmaamayaan mustaqbal ahaan.

 Xog aan la kala sarin waxay dhalisaa jahawareer, halka xog si xeel dheer

 loo habeeyey ay dhaliso go’aan sax ah. Sidaas darteed, falanqayntu waa awood;

 waa meesha xaqiiqdu ka soocantomala-awaalka, halka fikirka

 degdega ah looga gudbo aragti fog. Qof ama hay’ad fahamsan

 qiimaha kala-saaridda xogta, wuxuu ka horreeyaa kuwa kale tallaabooyin badan,

 sababtoo ah wuxuu arkaa waxa imanaya ka hor inta uusan weli muuqan.